 |
 |
 |
Skyforger
« Kauja Pie Saules (The Battle of Saule) »
|  |
|
| |
 |
 |
| |
| |
| |
| 1 | Zviegtin' Zviedza Kara Zirgi 02:29
|
| | 2 | Kauja Pie Saules.1236 04:51
|
| | 3 | Senču Ozols 04:41
|
| | 4 | Viestarda Cоňa Pie Meţotnes.1219 04:31
|
| | 5 | Kurđi 04:35
|
| | 6 | Kalзjs Kala Dbesоs 04:40
|
| | 7 | Kam Pűđat Kara Taures 02:33
|
| | 8 | Kauja Garozas Silв.1287 05:22
|
| | 9 | Svзtais Ugunskrusts 06:33
|
| | Total playing time: 40:15 |
|
  
Peter - vocals, guitar
Edgars 'Zirgs' - bass
Rihard - guitars
Imant - drums
kokles on "Zviegtin' zviedza kara zirgi", "Senču ozols", "Svētais ugunskrusts" by PETER & RIHARD
Rattle stick on "Zviegtin' zviedza kara zirgi", war-horn on "Kam pūšat kara taures" by PETER
Clay whistles on "Senču ozols" & "Kam pūšat kara taures" by PETER
Mouth-harp on "Senču ozols" & "Kalējs kala debesīs" by EDGAR
Giga on " Viestarda cīņa pie Mežotnes.1219" by EDGAR, on "Svētais ugunskrusts" by RIHARD
Bagpipes on "Kalējs kala debesīs", pipes on "Kauja Garozas silā.1287" & "Svētais ugunskrusts" by PETER |
|
Kauja Pie Saules was recorded and mixed at Phoenix Recordings, Riga, Latvia during the mounth of leaves, May 1998
Produced by Gints Lundbergs and Skyforger
Recorded, mixed & enginereed by Gints Lundbergs
kokles on "Zviegtin' zviedza kara zirgi", "Senču ozols", "Svētais ugunskrusts" by PETER & RIHARD
Rattle stick on "Zviegtin' zviedza kara zirgi", war-horn on "Kam pūšat kara taures" by PETER
Clay whistles on "Senču ozols" & "Kam pūšat kara taures" by PETER
Mouth-harp on "Senču ozols" & "Kalējs kala debesīs" by EDGAR
Giga on " Viestarda cīņa pie Mežotnes.1219" by EDGAR, on "Svētais ugunskrusts" by RIHARD
Bagpipes on "Kalējs kala debesīs", pipes on "Kauja Garozas silā.1287" & "Svētais ugunskrusts" by PETER
cover artwork "Kauja pie Saules 1236" by Voldemars Vimba |
 |
| ZVIEGTIN` ZVIEDZA KARA ZIRGI
Zviegtin` zviedza kara zirgi
Karavīrus gaidīdami ;
Karavīri zobentiņus
Uz akmeņa tecināj` .
Iztrinuši zobentiņus
Krustām lika zvērēdami :
Labāk manu galvu ņēma ,
Nekā manu tēvuze |
|
 |
|
|
|
|
|
| |
|
|
   
 |
 Дебютный альбом прибалтийской команды Skyforger увидел свет в 1998 году, когда pagan сцена только формировалась. Надо сказать, что прошедшие 8 лет со дня релиза “Kauja Pie Saules” нисколько его не обесценили, и он никоим образом не потерял актуальности. И пусть некоторые ходы кажутся несколько наивными, да и запись не везде хороша, этот диск по-прежнему воспринимается с интересом. Несколько однообразное и монотонное начало альбома может отпугнуть неподготовленного слушателя, однако сделано это специально, дабы создать мрачную атмосферу. Да и откуда взяться радости, когда “Kauja Pie Saules” целиком и полностью рассказывает о тех событиях, что происходили на латышских землях в 12 веке, когда живущим там племенам огнем и мечем насаждали христианскую веру. Понятное дело, что этот процесс происходил тяжело, с множеством мелких стычек и серьезных столкновений. Умело используя разнообразные фолковые инструменты типа губной гармошки или флейты, удачно вплетенные в суровое блековое рубило, Skyforger рассказывают историю своего государства медленно и не торопливо, причем делают это на родном языке без всяких заигрываний со ставшим де-факто английским. Повествование катится как снежный ком, и ближе к концовке альбом взрывается яркими красками. Бодрая фолк блэковая “Forger Forged Up In The Sky” начинает паган-пиршество, похожая своей мелодией на известный советский хит “Увезу тебя я в тундру” “Why The Horns Of War Are Blown” его продолжает, дабы окончательно растворится в двух лучших треках диска. И если “Battle At Garoza Forest”, рассказывающая об одной из самых масштабных сражений в марте 1287, имеющая в своей основе ярко выраженную народную мелодию, подкрепленную партией на латышских народных инструментах, серьезно бодрит, то финальная, монументальная “The Sacred Firecross”, с отличной партией на флейте, ставит жирную точку в дебютном диске прибалтийских викингов. (Диск предоставлен компанией CD-Maximum) |
 |
 |
|  |
| | | |
| |
|
|  |
просмотров: 11422 |
Es jums saku , sveši ļaudis :
Šai zemēi nenāciet -
Dzied man zelta lakstīgala
Zobentiņa galiņā !
KAUJA PIE SAULES
# Tas notika 1236 . gada 22 . septembra dienā ,
Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki mestra Folkvīna vadībā
pēc sirojuma pa lietuviešu zemēm devās atpakaļ uz Rīgu .
Pusceļā , netālu no Saules ciema , viņus negaidīti pārsteidza
Ringauda vadītais lietuviešu un zemgaļu apvienotais
karaspēks un sākās varena kauja ...
Sēdies , ceļiniek , krastā ,
Skatus pāri met ;
Redzi lēzeno lauku
Viņpus upes pretī
Tur , kur mierīgs arājs
Status ceļ uz lauka
Pirms daudz gadiem brāza
Sīvas kaujas auka
Tur Zobenbrāļu ordeņa vara pīšļos gruva
Leiši , zemgalieši dižu uzvaru kaujā sev guva
Kaujā pie Saules
Tur Ringauds skandēja uzvaras taures
Kaujā pie Saules
Tur zemē pūst kristīgo kauli
Pa tumšiem mežiem slepus
Ir Ringauds ar lietuvjiem traucis
Un pa ceļam sev zemgaļus
Uz asiņu dzīrēm līdz saucis
Pērkon ! dievs visuvarenais ,
Tu , kas zibšņus met graujā ,
Kā priekšā dreb zeme un gaiss ,
Jel palīdzi mums šajā kaujā
Mestrs Folkvīns un ordeņa brāļi
Visi mūža miegā tur slīga
No zemgaļiem kļuva dažs gļēvuls vēl kauts ,
Kas lūkoja bēgšus tikt Rīgā
Kauja pie Saules , Mēmeles krastā
Ringauda uzvaras krāšņākais zieds
Ceļiniek , vietai kad garām šai ej
Varoņus pieminot galvu liec !
SENČU OZOLS
Es paceļu rokas pret sauli ,
Kas spīd manā sejā caur ozola zariem .
Es saucu sen aizmirstus vārdus
Un jūtu kā zemes spēks ieplūst manī .
Šai svētajā vietā es vairs neesmu viens ,
Es dzirdu meža garu balsis .
Manas atmiņas lēnām sāk mosties no miega
Un es zinu - nekas nav aizmirsts .
Un tad manā priekšā pret rietošo sauli
No ozola iznirst sirms vīrs .
Kā hipnotizēts viņa priekšā es noliecu galvu ;
Man čukst meža gari - tas ir Krīvu Krīvs ,
Pats viedākais senču burvis un zintnieks -
Sen miris viņš , bet tomēr vēl dzīvs
"Es esmu šī ozola gars , nekad šeit nepacel cirvi !
Es mācīšu tev , lai tavs prāts kļūtu tīrs ,
Ja ziedosi man savu sirdi .
No zemes tu cēlies esi , mans dēls , ne no debess ;
Pie savas mātes tad atgriezies ,
Lai tava daļa ir zobens un lemess
Un zini - nekas nav aizmirsts ! "
VIESTARDA CĪŅA PIE MEŽOTNES 1219
12-13 gs. Tērvetes pilskalnā dzīvoja un valdīja Viestards -
pirmais senajās hronikās minētais zemgaļu virsaitis .
Bet viens no lielākajiem un varenākajiem Zemgalē tolaik
bija Mežotnes pilskalns Lielupes krastā .
Uz Tērveti ziņnesis steidz -
Viņš Viestardam ļaunu ziņu teic :
Tur Mežotnes pilskalnā mūki un krustneši sēž
Pie ticības savas tie zemgaļus vērš !
Tver zobenu Viestards , deg niknumā sirds tam :
" Ja reiz ciemiņi klātu , tie jāsaņem godam !
No visas Zemgales lai vīri šurp nāk
Un cirvjus un zobenus līdzi lai nes !
Mēs apsolam dieviem , ja tie laimi mums dos ,
Tās galvas , ko cirtīsim pie Mežotnes ! "
Jau pamalē Pērkons dusmīgi rūc :
Tu , svešiniek , labāk no Zemgales mūc !
Un rīta agrumā pie Mežotnes zemgaļu karapulks ieradās :
Tur visu dienu ar krustnešiem viņi cīnījās .
Tomēr nav laimes Viestardam šodien -
Jau viņa māsasdēls laukā guļ beigts ...
Bet tikām pa Lielupi kuģos
šurp kristīgiem palīgi brauc .
Kad to dabūja zemgaļi zināt ,
Pilni niknuma tos sagaidīt trauc
Un upes seklākā vietā
Tie tūdaļ kuģiem virsū krita
Un visus , kas tur iekšā bija ,
Bez žēlastības zemē cirta .
To redzot mūki , kas vēl Mežotnes pilskalnā slēpās ,
Steidz bailēs savu dievu lūgt ,
Un līdz ar krēslas pēdējo stundu
Tie visi prom no Zemgales mūk .
Kauc vilki tiem pakaļ
Un melna pār mežiem noguļas nakts -
Tā zemgaļi saņem tos ,
Kas nāk šurp neaicināts .
KURšI
Piesēdiesi , Vēja māte ,
Sausas egles galiņā ,
Kamēr mani bāleliņi
Pāri ies jūriņai .
Minat , brāļi , zobentiņus
šai zemēi stāvēdami ;
Tā mīsim naideniekus
Citā jūras maliņā !
No Dzintares , Vārtājas pilskalniem
600 kuršu ir nākuši jūras krastā :
Mirdz cirvji un zobeni , kara karogi pland
20 kuģu garajos mastos .
Ilgs pagājis laiks kad tie pēdējo reizi siru gaitās gājuši ...
Līdz ceļiem ūdenī iebridis stāv sirmais krīvs ;
Pret debesīm upura asīnīm slacīto cirvi pacēlis
Viņš varenā Pērkona vārdu skaļi sauc
Un lūdz lai sūta tas laimi šajā gaitā .
Skanot ragiem un taurēm , vīri grūž kuģus jūrā ;
Vecs karotājs aizsāk seno kara dziesmu :
"Mēs esam kurši - vīri no dzintara zemes ,
Jūras tāles mūs sauc !
Kā naidnieki kāpj mūsu krastos ,
Tiem atriebt mēs braucam .
Un uz ilgiem laikiem lai mūsu smagās vāles tie atmin
Un lūdz savu dievu :
Ak , kungs , pasargi mūs no kuršiem ! "
KALĒJS KALA DEBESīS
Kalējs kala debesīs ,
Dzirkstis bira jūrmalā ;
Eita , brāļi , salasīt ,
Izkalsim sev zobentiņus !
Izkalsim sev zobentiņus
Deviņiemi tēraudiem ;
Iesim tad uz jodu zemi ,
Jodu dēlus kapādami !
Pērkons brauca par debesi ,
Bargus vārdus runādams ;
Bargus vārdus runādams ,
Dzelžu rīksti ciladams .
Pērkon , esi nikns uz mūsu naidniekiem !
Sveši kungi , karavīri
Mīda manu tēvu zemi ;
Nāks vasara , nāks Pērkonis ,
Saspers jūs gabalos !
Pērkon , esi nikns uz mūsu naidniekiem !
Cērtat , brāļi , zobentiņus
Krusteniski ozolā .
Krustiem zari , krustiem saknes ,
Krustiem karu izdrasēt .
KAM PŪŠAT KARA TAURES
Kam pūšat kara taures ,
Mani balti bālēliņi ?
Neba nāca svešas tautas
Novadiņu izdīžāt .
Naigi , naigi , aši , aši
Kopā , brāļi , pulciņā !
Minat savus zobentiņus ,
Sedlojieti kumeliņus !
Pulkiem jāja svešas tautas ,
Sāv ar naidu pavārtē ;
Dod , Dieviņi , lielu vari
Zobentiņu izcilāt .
Labāk mani karā kāva ,
Nakā suni sētmalē :
Māsiņai liela slava -
Karā kauts bāleliņš .
KAUJA GAROZAS SILĀ
Tā bija viena no pēdējām lielākām zemgaļu uzvarētajām
kaujām - 1287. gada martā viņi uzbruka galvenajam
kristīgo centram Baltījā - Rīgai . Kaut gan pilsētu ieņemt
tiem neizdevās , viņi nopostīja visu apkārtni un uzbruka citai
pilsētai - Ikšķilei . Vācu ordeņa bruņinieki dzinās pakaļ
zemgaļiem un mežā pie Garozas abi karaspēki satikās
Dedz naidā kvēlā , dedz mana sirds ,
Tver roka ciešāk zobena spalu ,
Jau mežmalā svešu pakavu dimdoņu dzird -
Tur kāds jāj meklēt šai zemē sev galu .
Drīz asiņu upes tecēs un daudziem vairs neredzēt sauli ...
Vēl mežā dziļš guļ klusums
Un tumsa kokus sedz :
Tur krustiem rotāti vīri ,
Tie guļ , ne ko dzird , ne ko redz .
Tie neredz , kur biezokņa dzīlēs
Kā ugunis acis spīd ,
Un nejūt kā Veļu māte
Nāves elpu tiem uzpūš šobrīd
- Laiks mosties , laiks mosties -
Sauc klusu kāda draudīga balss ,
Tur kokā ķērc krauklis melns :
"Šeit visiem jums pienāks gals ! "
Te pāršķeļ klusumu kaujas sauciens :
Tur cauri biezoknim zemgaļi nāk ;
Kā melna nāves ēna pret kristīgiem velties tie sāk .
Tie ietriecas krustnešu rindās
Un piešķist ar asinīm sniegs ;
Dzird vaidus un zobenus šķindam ,
Jau daudzas acis ver nāves miegs .
Un beidzot liecas un sašķīst viss kristīgo bars -
Nav pārspējams šodien tiem zemgaļu niknums un kaujas spars !
Ei , kraukļi , uz zemgali nesat ziņu :
Pie Garozas silā sakauts guļ ienaidnieks !
SVĒTAIS UGUNSKRUSTS
Tas ir svētais uguns krusts ,
Ieausts priesteru jostās ;
Tā ir dieva Pērkona zīme ,
Kas mūsu karogu rotā .
Karogu , zem kura mēs dzimstam un mirstam ;
Karogu , zem kura mēs stāvam ar ieročiem rokās .
Mēs stāvam kopā kā viens
Par tēvzemi savu ;
Mēs neiesim liekties , mēs varam tik lūzt ,
Jo kā gan citādi tu vari
Par zemgaļu kareivi saukties ,
Ja neesi ļāvis asinīm savām cauri šai zemei plūst !
Svētais ugunskrusts ,
Dod mūsu sirdīm savu uguni just !
Un nav ļauts tev nodrebēt , kad blakus kritīs brālis ,
Ne raudāt un lūgties , kad ienaidnieks cērt ;
Ko tad teiks tavi vēl nedzimušie dēli ,
Vai vispār šai zemē tiem piedzimt būs vērts ?
Bet tagad man notrīs lepnumā sirds ,
Kad uz savas seņču zemes es stāvu -
Nav velti viņu asins te liets ,
Vēl ugunskrusts mūsu karogā kvēlo !
--------------------------------------------------------------------------------
NEIGHED THE BATTLEHORSES
( Ancient Latvian warriorsong )
The battle horses were neighing,
waiting for warriors.
Warriors sharpened their swords,
crossed them for an oath:
„I would rather lose my head,
not the land of my fathers.”
THE BATTLE OF SAULE
The year was 1236, on the 22nd of September
after invading and pillaging Lithuanian lands
the Knights of the Order of Sword led by meister
Folkvin went back to Riga. On the halfway, near
the village Saule, they were suddenly attacked by
the Lithuanian and Semigallian armies guided
by Ringaud and a great battle had begun...
Sit down, wayfarer, by the riverside
Take a look beyond
See the level field
On the other side of stream
Where a quiet ploughman
Slowly tilling his land
In olden times there raged a battle
Many thousands did meet their death
Over there the power of the Order of Sword was razed to the ground
Lithuanians side by side with Semigalls a great victory then found
In the battle of Saule
Where Ringaud hailed the victory
At the battlefield of Saule
The bones of Christians are rotting in the ground
Through the dark forests by stealth
Has Ringaud rushed with his men
On the way to this bloody feast
Has called the Semigalls to join them
Pçrkon! The almighty forefathers’ God
Who crashes the bolts from the sky
By whom the Earth and the air is trembling
Please, help us to conquer this fighting
Meister Folkvin and the whole Order of Sword for ever fell asleep,
By the Semigalls some coward who tried to escape in Riga was killed
The battle of Saule, by the river Mçmele
Most splendid of the Ringaud’s victories
When passing by this place, wayfarer,
Bow your head,
May the memory of those heroes live forever
THE ANCIENT OAK
I raise my hands to the Sun
That shines in my face through the branches of oak
I call the words long forgotten
And feel the power of Earth flowing into me
In this sacred place I’m not alone anymore
I hear the Wood-spirits’ voices
My memories slowly wake up from the sleep
And I know – Nothing’s forgotten
And then ahead of me at the Sunset
And old man appears from the oak
As hypnotized I bend my head before him
The Wood-spirits whisper me – It’s the krive of krives
The forefathers’ wisest wizard and lore man
He’s gone long ago, yet still alive
„I am the spirit of this oak-tree,
Never try to brandish your axe here,
I’ll teach you enlighten your mind,
If you lay open your heart.
From the Earth you have come, my son,
Not from the heaven.
So, return to your Mother-
May your part be your sword and the ploughshare,
And be aware – Nothing’s forgotten!”
VIESTARD’S FIGHT AT MEÞOTNE
1219
Ancient chronicles say us about Viestards – the
first chief of Semigalls mentioned who lived and
ruled in the 12-13th centuries at Tçrvete – the main
Semigallian castlemound. The centre of eastern
Semigallia at that time was Meþotne – one of
the biggest castle mounds on the river Lielupe.
The messenger hastens to Tçrvete now,
Has brought a bad message for Viestards:
The monks and crusaders are sitting in Meþotne castle mound
And turning the Semigalls’ thoughts to the Christian faith
Then Viestards snatches at his sword, his heart now burns with rage:
„If guests have arrived, they shall be met with a good reception.
Let all the men from Semigallia gather here
And bring the axes and swords with them;
We promise to our Gods, if they’ll give us good luck,
Those heads we’ll cut off at Meþotne!”
Thunder god Pçrkons now roars at horizon enraged
You, foreigner, better make off from this land!
And early in morning the army of Semigalls arrived at Meþotne
All they long they were fighting against the crusaders.
Yet there’s no good fortune for Viestards today,
His nephew already is killed at the field...
But meanwhile at ships along the Lielupe river
The helpmates are sailing for Christians fast
When Semigalls got it to know
They rushed to meet them full of rage.
On the shallow place of the river
They attacked the ships at once
And everyone who was inside there
Was cut to the ground without mercy.
Seeing that, the monks who were hiding in Meþotne castle mound
Made haste to pray for their God
And at the last hour of twilight
They all make off from the Semigallian land.
The wolves are howling at their heels
Black night covers the forests in dark,
This is the Semigalls’ reception for those
Who arrive here as guests uninvited.
KURSHI
Don’t blow, Mother Wind
Don’t bend the dry fir
While my brothers
Sail across the sea
Tread, brothers, upon your swords
Standing on this shore
Thus we’ll tread our enemies
On the shore across
From the castle mounds of Dzintare and Vârtâja
600 men of Kursa have gathered on the seashore
Their spears and swords brightly glitter in the sun,
Some carry an oaken cudgel or a sharp axe,
The banners of war are flapping in the tall masts of 20 ships,
A long while has gone since their last pillage-sailing took place...
The olden krive has waded in the water up to his knees
He is raising the axe soiled by the offering’s blood to the sky
The name of mighty Pçrkons loudly he calls
And begs for his favour and defence in this fight.
The horns are blown and men shove their ships in the waves,
An old man starts the ancient song of war:
„We are Kurshi – the men from the land of amber
To the North now is leading our way;
Right as the Northmen plunder our shores
To take revenge now we sail.
For a long time they will remember our cudgels
And pray for their God of Cross:
Oh, Lord, save us from the men of Kursa!”
FORGER FORGED UP IN THE SKY
Forger forged up in the sky
Sparks fell down at the seaside
Let’s go, brothers, gather them
To forge the swords for ourselves
Forge the swords for ourselves
From the nine kinds of steel
Then go to the land of Jods*
To chop up all the sons of Jods
Pçrkons rode across the sky
Spoke the words severe
Spoke the words severe
Rod of iron in his hand
Pçrkon, show no mercy for our enemies!
Foreign Lords, men of war
Tread the land of fathers mine
Summer will set in, Pçrkons will arrive
And you’ll all be struck to pieces
Pçrkon, show no mercy for our enemies!
Brothers, let’s cut our swords
Crosswise in the oak
Crosswise the branches, crosswise the roots
Crosswise we’ll ride through the war
* Jods – an evil creature of the night in Latvian mythology
WHY THE HORNS OF WAR ARE BLOWN
( Ancient Latvian warriorsong )
The horns of war are blown,
foreign people arrive in our land.
Let’s go, brothers, take your
swords, saddle the horses,
now we must ride to the war
BATTLE AT GAROZA FOREST
It was one of the last great battles Semigallian
warriors gained – in March of 1287 they assailed
Riga city – the main centre of christians in Baltics.
although they failed to capture the town, all the
surroundings of city were devastated and Semigalls
attacked another city – Ikðíile. The Knights of
the Order pursued the Semigalls until both
armies met each other in forest near Garoza...
Burn, my heart, burn in blazing hate
Let my hand grip the sword tight
Over the forest the clatter of horses’ hoofs is heard
There’s someone riding to find the end on this ground
The rivers of blood will be flowing soon
And many will never see the sun again...
Dead silence is lying at forest
And darkness still covers the trees
The men who are marked by the crosses
Are sleeping, they don’t hear, don’t see
They don’t see in depths of thicket
The eyes are shining like lights
And don’t feel the breath of death
That mother of Velins* is blowing upon them
-Time to wake up, it’s time to wake up-
Is silently calling some threatening voice
There’s black raven cawing at tree:
„You all will meet your end here!”
The silence is broken by a loud battle cry
There Semigalls are coming through the thicket
Like a black shadow of death
They start rolling against the christians.
They strike the crusaders’ rows
And snow is splashed by blood
Now moans are heard and swords are trickling
Many eyes are closed for the deadly sleep.
Till finally the whole crowd of christians is falling to pieces
Undefeatable is the Semigalls’ rage and battle-spirit this day.
Hey, ravens, fly and bring the message to Semigallia:
The foe lies broken in forest at Garoza!
* Velins – souls of the dead in Latvian beliefs
THE SACRED FIRECROSS
It’s the sacred fire cross
Woven in the belts of priests,
It’s the sign of God Pçrkons
That adorns the banner of ours
The banner under whom we are born and we die
The banner by which we are standing with arms in our hands
We stand together as one
For the land of our fathers
We’re not gonna bend
We can only be killed
There’s no other way
To call yourself a Semigallian warrior
If you are not ready to spill your blood
And let it flow through this land
The sacred fire cross
Let its fire burn in our hearts
You’re not allowed to tremble
When brother falls killed by your side
Don’t cry or pray when the enemy’s slashing
What the sons yet unborn then will judge about you
Will it be worth to be born on this ground
But now my heart shivers in pride
When I’m standing on the forefathers’ land
Their blood has not been spilled in vain-
The fire cross still flames in our banner!
All music by Peter, Rihard & Zirgs
All heathen poetry by Peter, except
‘Zviegtin’ zviedza kara zirgi’ and
‘Kam pūšat kara taures’.
‘Kauja pie Saules’ based upon
the poem of Vilis Plūdonis.
‘Kalējs kala debesēs’ inspired by
Latvian folksongs – dainas.